Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
balkons
balkons [balkõns], [balkuõns] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā.
PiemēriNeliels balkons.
1.1.sarunvaloda Lodžija.
2.Skatītāju vietas (teātrī, kino), kas atrodas īpašā izbūvē virs partera.
PiemēriPirmais, otrais balkons.
Cilme:No itāļu balcone, kam pamatā latīņu balcus ‘sija’.