Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
balkons
balkons [balkõns], [balkuõns] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā.
PiemēriNeliels balkons.
  • Neliels balkons.
  • Iziet uz balkona.
1.1.sarunvaloda Lodžija.
2.Skatītāju vietas (teātrī, kino), kas atrodas īpašā izbūvē virs partera.
PiemēriPirmais, otrais balkons.
  • Pirmais, otrais balkons.
Cilme:No itāļu balcone, kam pamatā latīņu balcus ‘sija’.