ķīlis1
ķīlis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Koka vai metāla darbarīks (parasti garens, galā sašaurināts klucītis) kā šķelšanai; šādas formas detaļa kā nostiprināšanai, nospriegošanai.
PiemēriTērauda ķīlis.
- Tērauda ķīlis.
- Iedzīt ķīli akmens spraugā.
- Pāršķelt malkas bluķi ar ķīli.
- Nostiprināt cirvja kātu ar ķīli.
1.1.joma: tehnika Mašīnu elements ar nedaudz slīpu darbvirsmu detaļu savienošanai ar vārpstu.
PiemēriZobrats uz vārpstas nostiprināts ar ķīli.
- Zobrats uz vārpstas nostiprināts ar ķīli.
2.Veidojums, kam ir šaurleņķa trīsstūra forma.
PiemēriPutni izkārtojušies ķīlī.
- Putni izkārtojušies ķīlī.
- Zālāja ķīlis ielu stūrī.
Stabili vārdu savienojumiĶīļu raksts.
- Ķīļu raksts — seno austrumu tautu raksts, kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm; ķīļraksts.
2.1.Šādas formas ielaidums (apģērba gabalā).
PiemēriBikšu ķīlis.
- Bikšu ķīlis.
- Ielaist sānos ķīli.