uznākt
uznākt -nāku, -nāc, -nāc, pag. -nācu darbības vārds; intransitīvs
1.Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriUznākt uz klāja.
- Uznākt uz klāja.
- Aktrise uznāk uz skatuves.
- Uznākt pa kāpnēm līdz mūsu dzīvoklim.
- Abas spēlētāju komandas uznāk uz laukuma.
1.1.Uzvirzīties (arī šķietami) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
PiemēriNo pamales uznāk tumši mākoņi.
- No pamales uznāk tumši mākoņi.
- Aiz mākoņiem saule jau uznākusi.
1.2.Uzvirzīties ūdens virspusē.
PiemēriNo ūdens dzīlēm uznāk burbuļi.
- No ūdens dzīlēm uznāk burbuļi.
2.Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
PiemēriRezervātā ogojot, var uznākt mežsargs.
- Rezervātā ogojot, var uznākt mežsargs.
3.formā: trešā persona Iestāties, sākties.
PiemēriUznāk nakts.
- Uznāk nakts.
- Uznākusi krēsla.
- Ziema uznāca pēkšņi.
- Uznāk kailsals.
- Var uznākt vētra.
4.formā: trešā persona Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriUznāca kauns.
- Uznāca kauns.
- Dusmas viņai uznāca spēji.
- Bija uznākusi depresija.
- Uznāca reibonis.
- Vīrietim uznāk sirdslēkme.
- Uznāca kāre pēc kā salda.
Stabili vārdu savienojumiUznāk melnie.
- Uznāk melnie — sarunvaloda saka, ja ir ļoti slikts garastāvoklis, depresija.
4.1.Rasties, izveidoties (apziņā).
PiemēriTikko uznāca laba doma.
- Tikko uznāca laba doma.
- Uznāca dīvaina atskārsme.
5.formā: trešā persona Iesākt norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi norisēt, izpausties.
PiemēriUznāca karš.
- Uznāca karš.
- Uznāca krīzes gadi.
- Vienubrīd uznāca asimetriskā apģērba mode.
Stabili vārdu savienojumiUznākt uz skatuves.
- Uznākt uz skatuves idioma — sākt aktīvi darboties, iegūt nozīmīgu stāvokli.