Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sterils
sterils -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
sterila īpašības vārds; sieviešu dzimte
sterili apstākļa vārds
sterilitāte lietvārds; sieviešu dzimte
sterilums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, uz kura virsmas vai kurā nav mikroorganismu.
PiemēriSterils trauks.
  • Sterils trauks.
  • Sterila šļirce.
  • Sterilais plāksteris.
  • Sterili ķirurģiskie instrumenti.
  • Uzlikt sterilu pārsēju.
1.1.sarunvaloda Ļoti, pārmērīgi tīrs, kārtīgs.
PiemēriIstaba izskatījās tīra un kārtīga, pat sterila.
  • Istaba izskatījās tīra un kārtīga, pat sterila.
2.Tāds, kas nespēj apaugļot vai apaugļoties.
3.Tāds, kas pārmērīgi cenšas atbilst kādam standartam, kritērijiem; tāds, kam pietrūkst individuālu, atšķirīgu iezīmju.
PiemēriSterils interjers.
  • Sterils interjers.
  • Izstādes noformējums ir sauss un sterils.
  • Dzīvais ieraksts nav tik sterils kā studijas darbs, toties ir bagātāks ar krāsām un emocijām.
Cilme:No latīņu sterilis ‘neauglīgs’.