sterils
sterils -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
sterila -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
sterili apstākļa vārds
sterilitāte lietvārds; sieviešu dzimte
sterilums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, uz kura virsmas vai kurā nav mikroorganismu.
PiemēriSterils trauks.
- Sterils trauks.
- Sterila šļirce.
- Sterilais plāksteris.
- Sterili ķirurģiskie instrumenti.
- Uzlikt sterilu pārsēju.
1.1.sarunvaloda Ļoti, pārmērīgi tīrs, kārtīgs.
PiemēriIstaba izskatījās tīra un kārtīga, pat sterila.
- Istaba izskatījās tīra un kārtīga, pat sterila.
2.Tāds, kas nespēj apaugļot vai apaugļoties.
3.Tāds, kas pārmērīgi cenšas atbilst kādam standartam, kritērijiem; tāds, kam pietrūkst individuālu, atšķirīgu iezīmju.
PiemēriSterils interjers.
- Sterils interjers.
- Izstādes noformējums ir sauss un sterils.
- Dzīvais ieraksts nav tik sterils kā studijas darbs, toties ir bagātāks ar krāsām un emocijām.
Cilme:No latīņu sterilis ‘neauglīgs’.