stērķelēt sarunvaloda
stērķelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Cietināt.
PiemēriStērķelēt palagus.
- Stērķelēt palagus.
- Ārsts stērķelētā halātā.
- Galds apklāts ar stērķelētu galdautu.