apsūnot
apsūnot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
1.Apaugt, pārklāties (no virspuses) ar sūnu.
PiemēriApsūnojis akmens.
- Apsūnojis akmens.
- Veca, apsūnojusi ābele.
1.1.pārnestā nozīmē Kļūt neaktīvam, mazkustīgam; novecot.
PiemēriCilvēks nedrīkst apsūnot.
- Cilvēks nedrīkst apsūnot.