Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
apsūnot
apsūnot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
1.Apaugt, pārklāties (no virspuses) ar sūnu.
PiemēriApsūnojis akmens.
1.1.pārnestā nozīmē Kļūt neaktīvam, mazkustīgam; novecot.
PiemēriCilvēks nedrīkst apsūnot.