apsūdzēt
apsūdzēt -sūdzu, -sūdzi, -sūdz, pag. -sūdzēju darbības vārds; transitīvs
1.Vainot (kādu) nozieguma izdarīšanā.
PiemēriApsūdzēt par zādzībām.
- Apsūdzēt par zādzībām.
- Apsūdzēt krāpšanā.
- Apsūdzēt par dokumentu viltošanu.
2.Vainot, nosodīt (ko).
PiemēriApsūdzēt totalitāro režīmu.
- Apsūdzēt totalitāro režīmu.
- Apsūdzēt jaunatni netikumībā.
2.1.Būt par pierādījumu kāda vainai.
PiemēriFakti apsūdz.
- Fakti apsūdz.