apsūdzētais
apsūdzētais [apsũdzȩ̂taĩs] lietvārds; vīriešu dzimte
apsūdzētā [apsũdzȩ̂tã] lietvārds; sieviešu dzimte
Persona, kas likumā noteiktā kārtībā tiek saukta pie kriminālatbildības.
PiemēriApsūdzētais atzīst savu vainu.
- Apsūdzētais atzīst savu vainu.
- Ievest apsūdzēto tiesas zālē.
- Attaisnot apsūdzēto.
Stabili vārdu savienojumiApsūdzēto sols. Nonākt uz apsūdzēto sola.
- Apsūdzēto sols idioma — 1. Sols, uz kura tiesā sēdina apsūdzētos.2. Vieta, situācija, kur tiek atmaskots nozieguma pārkāpums.
- Nonākt uz apsūdzēto sola idioma — tikt tiesātam.