Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
triept
triept triepju, triep, triepj, pag. triepu darbības vārds; transitīvs
triepiens lietvārds; vīriešu dzimte
triepums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Klāt (kādu vielu) uz (kā, piem., pārtikas produkta) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
PiemēriTriept uz maizes šķēles sviestu, biezpienu.
  • Triept uz maizes šķēles sviestu, biezpienu.
  • Triept krējumu uz pankūkām.
1.1.Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
PiemēriTriept uz grīdas krāsu.
  • Triept uz grīdas krāsu.
  • Triept matos šampūnu.
  • Sieviete uz sejas un rokām bagātīgi triepa krēmu.
2.Tēlotājā mākslā – klāt krāsu uz (kā) virsmas samērā biezā kārtā, reljefi; šādā veidā klāt (kāda materiāla virsmu) ar krāsu.
PiemēriTriept uz gleznas audekla krāsas.
  • Triept uz gleznas audekla krāsas.
2.1.Velkot platas līnijas, veidot (piem., burtus); rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
PiemēriTriept uz plakāta uzrakstu.
  • Triept uz plakāta uzrakstu.
  • Triept uz sienas ķeburus.
3.Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; traipīt.
PiemēriTriept rokas ar kvēpiem, dubļiem.
  • Triept rokas ar kvēpiem, dubļiem.
Stabili vārdu savienojumiTraipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus. Ziest (arī triept, smērēt) medu uz lūpām.