peļķe
peļķe dsk. ģen. -ķu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Ar ūdeni vai dubļiem pildīts sekls padziļinājums (piem., ceļa, zemes virmā); ūdens, dubļi šādā padziļinājumā.
PiemēriSekla peļķe.
1.1.Uz virsmas izlijis šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
PiemēriUz galda izlieta sulas peļķe.
Stabili vārdu savienojumiIesēsties peļķē.