Pelnrušķīte
Pelnrušķīte [pȩ̀lnrušķĩte] dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, īpašvārds, lietvārds
Pelnrušķe sieviešu dzimte, īpašvārds, lietvārds
1.Pasaku tēls – skaista, grūtā darbā izkalpināta pameita, kuru beigās apprec princis.
PiemēriPasaka par Pelnrušķīti.
1.1.sugas vārds Jauna, nabadzīga, neievērojama meitene.
PiemēriPopulāri ir pelnrušķīšu stāsti – kā nabaga meitenes dabū bagātos prinčus par vīriem.