peļķe
peļķe dsk. ģen. -ķu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ar ūdeni vai dubļiem pildīts sekls padziļinājums (piem., ceļa, zemes virmā); ūdens, dubļi šādā padziļinājumā.
PiemēriSekla peļķe.
- Sekla peļķe.
- Dubļu peļķe.
- Prāva ūdens peļķe.
- Iekāpt peļķē.
- Bērns lēkā pa peļķēm.
- Braucu cauri peļķei, ka ūdeņi šķīda uz visām pusēm.
1.1.Uz virsmas izlijis šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
PiemēriUz galda izlieta sulas peļķe.
- Uz galda izlieta sulas peļķe.
Stabili vārdu savienojumiIesēsties peļķē.
- Iesēsties peļķē idioma — sarunvaloda ciest neveiksmi; nonākt strupceļā.