vaļējs
vaļējs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
vaļēja -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
vaļēji apstākļa vārds
1.Tāds, kas ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts; tāds, kas nav sastiprināts ar aizdari.
PiemēriVaļēja lūka.
1.1.Par acīm, muti.
PiemēriGulēt vaļējām acīm.
Stabili vārdu savienojumiVaļējām acīm. Vaļēju muti.
1.2.Tāds, kas nav sastiprināts, saistīts (ar ko), atrodas izklaidus.
PiemēriDēļa vaļējais gals.
1.3.Tāds, kas nav iesaiņots tarā, nav safasēts, nav iepildīts pudelēs u. tml. (parasti par pārtikas produktiem).
PiemēriVaļējs piens.
2.Tāds, kas no visām pusēm nav norobežots, tāds, kam nav sienu, jumta (par telpu, celtni).
PiemēriVaļēja terase.
2.1.Tāds, kura virsbūvei nav jumta vai arī nav sienu un jumta (par transportlīdzekļiem, to daļām).
PiemēriAutomašīna ar vaļējo virsbūvi.
2.2.Tāds, kas nesedz vai tikai daļēji sedz pēdas virspusi (par apaviem).
PiemēriStaigāt vaļējās kurpēs.
3.joma: medicīna Tāds, kas izraisa ķermeņa virsas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu).
PiemēriVaļējs lūzums.
3.1.Tāds, kas nav sadzijis (parasti par brūci).
PiemēriVaļēja brūce.
Stabili vārdu savienojumiKlausīties ar vaļēju muti. Lauzties vaļējās durvīs. Palikt ar vaļēju muti. Vaļēja zilbe.