vaļīgs
vaļīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
vaļīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
vaļīgi apstākļa vārds
vaļīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties.
PiemēriVaļīgs grīdas dēlis.
Stabili vārdu savienojumiPalaist vaļīgāk grožus. Vaļīga mēle.
1.1.Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
PiemēriKleita ir pārāk vaļīga.
1.2.Tāds, kas nav ciešs, stingrs (piemēram, par tvērienu).
PiemēriRokas tvēriens kļūst vaļīgāks, līdz atlaižas pavisam.
2.Brīvs, neaizņemts (par laikposmu).
PiemēriJa laiks pagadīsies vaļīgāks, es pie tevis aiziešu.
2.1.Tāds, kam ir brīvs laiks; tāds, kas nav aizņemts.
PiemēriŠobrīd viņa nav īpaši vaļīga, jo sabraukuši viesi.
3.Tāds, kurā izpaužas brīva, nepiespiesta izturēšanās; tāds, kurā izpaužas pieņemtajām normām neatbilstoša, izlaidīga izturēšanās.
PiemēriIzturēties vaļīgi.