pāraugt
pāraugt -augu, -audz, -aug, pag. -augu intransitīvs, darbības vārds
1.transitīvs Augot pārsniegt (kādu) auguma garumā (par cilvēku).
PiemēriPāraugt brāli.
1.1.Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti nomācot, traucējot tā attīstību.
PiemēriEgles pamazām pāraug lapukokus.
1.2.Pārsniegt (kādu) attīstībā.
PiemēriViņa ir pāraugusi sava vecuma meitenes.
1.3.pārnestā nozīmē Attīstoties intelektuāli kļūt pārākam (par kādu).
PiemēriPāraugt savu skolotāju.
2.formā: trešā persona Augot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi, kļūt nekvalitatīvam.
PiemēriPārauguši gurķi.
3.formā: trešā persona Pārklāties (ar augošiem augiem); augot pārklāt (vietu, kā virsmu) – par augiem.
PiemēriJumts pāraudzis ar sūnu.
3.1.Dzīstot pārklāties.
PiemēriBrūce pārauga ar krevi.
4.formā: trešā persona Pakāpeniski mainoties, sasniegt citu pakāpi, kļūt par ko citu.
PiemēriViņu draudzība pāraugusi mīlestībā.
4.1.Pārveidoties, kļūt citādam, labākam, sabiedrībai derīgākam.
PiemēriViņš vēl var pāraugt.