saskrambāt
saskrambāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
saskrambājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Skrambājot savainot.
PiemēriSaskrambāt ceļgalu.
1.1.Skrambājot radīt (vairākas, arī daudzas) rievas, švīkas (kā) virsmā; skrambājot sabojāt (ko).
PiemēriSaskrambāt galda virsmu.