virsa
virsa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Virsējā, augšējā daļa, arī virspuse, ārpuse (piem., priekšmetam, veidojumam).
PiemēriGultas virsa glīti pārklāta.
1.1.Virsējā kārta, slānis (parasti vielai); virskārta (parasti produktam).
PiemēriŪdens virsas temperatūra.
Stabili vārdu savienojumiBraukt pa virsu. Izdeldēt no zemes virsas. Pa virsu. Pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.).