virsa
virsa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Virsējā, augšējā daļa, arī virspuse, ārpuse (piem., priekšmetam, veidojumam).
PiemēriGultas virsa glīti pārklāta.
- Gultas virsa glīti pārklāta.
- Rakstāmgalda virsa aprakta ar grāmatām.
- Cepures virsa izrotāta ar pērlītēm.
- Apavu virsa ir no ādas.
- Kažoka virsa jau nodilusi.
- Gailis staigā pa pagraba virsu..
1.1.Virsējā kārta, slānis (parasti vielai); virskārta (parasti produktam).
PiemēriŪdens virsas temperatūra.
- Ūdens virsas temperatūra.
- Pa šķidruma virsu peld eļļa.
- Nosmelt no zupas virsas putas.
- Maizes virsa apdegusi.
- Siers no virsas ir appelējis.
- Tortes virsu rotā ar augļiem un putukrējumu.
2.Virsma1.
PiemēriNotīrīt plīts virsu.
- Notīrīt plīts virsu.
- Spoguļa virsa ir nospodrināta.
- Laipas virsa ir slidena.
- Uz galvas virsas vīrietim nav gandrīz neviena mata.
- Zemes virsa sasalusi ledū.
Stabili vārdu savienojumiIzputēt no zemes virsas.
- Izputēt no zemes virsas idioma — aiziet bojā.
- Noslaucīt no zemes virsas idioma — pilnīgi nopostīt, sagraut, iznīcināt.
- Saule ripo pa zemes virsu idioma — saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- Saulīte ripo pa zemes virsu idioma — saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
Stabili vārdu savienojumiBraukt pa virsu. Izdeldēt no zemes virsas. Pa virsu. Pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.).
- Braukt pa virsu idioma — sarunvaloda darīt, veikt (ko) pavirši.
- Izdeldēt no zemes virsas — pilnīgi iznīcināt.
- Pa virsu — vairāk par noteikto, paredzēto, vajadzīgo; papildus.
- Pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.) sarunvaloda — pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- Peldēt pa virsu idioma — dzīvot, izturēties, rīkoties pavirši, virspusēji, neiedziļinoties.