apvārsnis
apvārsnis -šņa, dsk. ģen. -šņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; horizonts.
PiemēriSaule nogrimst aiz apvāršņa.
- Saule nogrimst aiz apvāršņa.
- Virs apvāršņa strauji un draudīgi kāpa mutuļojošs mākonis, un vakara saule padevīgi slīga tam pretim, izstarodama neparastu aveņkrāsas, gandrīz vai mēļu gaismu.
Stabili vārdu savienojumiNozust no apvāršņa.
- Nozust no apvāršņa sarunvaloda — doties, aiziet prom, nebūt redzamam, sastopamam.
2.Interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzesloks.
PiemēriCilvēks ar plašu garīgo apvārsni.
- Cilvēks ar plašu garīgo apvārsni.