apvārdot
apvārdot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
PiemēriPrast apvārdot visādas slimības.
- Prast apvārdot visādas slimības.
- Apvārdot pret žūpošanu.
1.1.Ar vārdošanu padarīt (parasti produktus) spējīgus dziedināt, novērst ļaunumu.
PiemēriApvārdot cukuru.
- Apvārdot cukuru.
- Apvārdots ūdens.
2.sarunvaloda Neatlaidīgi runājot ietekmēt, pierunāt (ko darīt).
PiemēriSpēt apvārdot masas.
- Spēt apvārdot masas.
- Tik ilgi apvārdot, kamēr piekāpjas.
Stabili vārdu savienojumiApvārdot zobus.
- Apvārdot zobus idioma — virzīt sarunu tā, lai panāktu sev vēlamo; pierunāt, iestāstīt, lai apmānītu, pieglaimotos.