apvelties
apvelties -veļos, -velies, -veļas, pag. -vēlos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ieņemt kādu stāvokli, ķermeņa pozu; apgāzties.
PiemēriApvelties uz muguras, vēdera.
- Apvelties uz muguras, vēdera.
- Ekipāža apvēlās uz sāniem.
2.sarunvaloda Paaugties un pieņemties svarā; uzbaroties, kļūt tuklam.
PiemēriSākt apvelties miesās.
- Sākt apvelties miesās.
- Kucēni jau krietni apvēlušies.
Stabili vārdu savienojumiApvelties miesās.
- Apvelties miesās sarunvaloda — uzbaroties, paaugties.