dubļi
dubļi lietvārds; vīriešu dzimte; formā: daudzskaitlis
1.Šķidra masa – ūdenī izmirkusi zeme.
PiemēriDubļi šļakst zem zābakiem.
- Dubļi šļakst zem zābakiem.
- Dubļu peļķe.
- Jābrien pa dubļiem.
- Ceļš kā dubļu jūra.
1.1.Šādas slapjas masas pikas, netīrumi, daļiņas (uz kādas virsmas).
PiemēriPriekšnams pienests ar dubļiem.
- Priekšnams pienests ar dubļiem.
- Apavi ar dubļiem.
- Mētelis notraipīts ar dubļiem.
1.2.pārnestā nozīmē Pazemojoši, cilvēka necienīgi (dzīves) apstākļi, morāla netīrība.
PiemēriMūžā izjust visus dzīves dubļus.
- Mūžā izjust visus dzīves dubļus.
Stabili vārdu savienojumiApmētāt (ar) dubļiem. Dubļus brist. Iemīt dubļos. Mīcīt dubļos. Nomētāt ar dubļiem.
- Apmētāt (ar) dubļiem idioma — izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus; noķengāt.
- Dubļus brist idioma — strādāt smagus, netīrus (parasti lauku) darbus.
- Iemīt dubļos idioma — pazemot, nonicināt (kādu).
- Mīcīt dubļos idioma — pazemot (kādu).
- Nomētāt ar dubļiem idioma — nepatiesi apvainot, nomelnot (kādu).
- Samīt dubļos idioma — noniecināt, pazemot; vardarbīgi iznīcināt