dublēt
dublēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
dublējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Paredzēt (divas ierīces, divas iespējas u. tml.) vienas un tās pašas funkcijas veikšanai konstrukcijā, sistēmā u. tml.
1.1.Nesaskaņoti darīt vienu un to pašu (par iestādēm, darbiniekiem).
PiemēriDublēt citas iestādes pienākumus.
2.Aizstāt lomas tēlotāju (izrādē, kinofilmā); paredzēt vienu lomu (piem., teātra izrādē) diviem izpildītājiem.
PiemēriDublēt aktieri riskantās epizodēs.
2.1.Ieskaņot (kinofilmas) tekstu citā valodā.
PiemēriFilmu patlaban dublē.
3.Vairākkārt uzņemt (vienu un to pašu kinofilmas kadru).
PiemēriScenārijā tik īso ainu dublēt daudzas reizes.
Cilme:No franču doubler.