satraukt
satraukt -traucu, -trauc, -trauc, pag. -traucu darbības vārds; transitīvs
satrauktība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas satraukums.
PiemēriBaidos tevi satraukt.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka izraisās satraukums.
PiemēriViņas kārdinošais izskats arvien satrauc vīriešu prātus.
1.2.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piem., klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.