satraukt
satraukt -traucu, -trauc, -trauc, pag. -traucu transitīvs, darbības vārds
satrauktība sieviešu dzimte, lietvārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas satraukums.
PiemēriBaidos tevi satraukt.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka izraisās satraukums.
PiemēriViņas kārdinošais izskats arvien satrauc vīriešu prātus.
1.2.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piem., klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.