Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
satraucēt
satraucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Iztraucēt, arī sabaidīt, satraukt.
PiemēriSatraucētais putns pacēlās spārnos.
  • Satraucētais putns pacēlās spārnos.
  • Negribēdams satraucēt mājniekus, jauno ziņu viņš paturēja līdz rītam pie sevis.