satraucēt
satraucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Iztraucēt, arī sabaidīt, satraukt.
PiemēriSatraucētais putns pacēlās spārnos.
- Satraucētais putns pacēlās spārnos.
- Negribēdams satraucēt mājniekus, jauno ziņu viņš paturēja līdz rītam pie sevis.