Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
satraucēt
satraucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Iztraucēt, arī sabaidīt, satraukt.
PiemēriSatraucētais putns pacēlās spārnos.