satrakot
satrakot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk rīkoties, izturēties ļoti nesavaldīgi; satracināt.
PiemēriViņas klātbūtne vīrieti satrakoja.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
PiemēriSatrakot suņus.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti nemierīgs, spēcīgs, ar spēcīgu iedarbību (par parādībām dabā).
PiemēriVētras atbrāž pār jūru, satrako ūdeņus un izzūd tālumā. Bet jūra paliek.