satracināt
satracināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk izturēties, rīkoties ļoti nesavaldīgi.
PiemēriJa mājas dzīvē mani satracina kādi sīkumi, es mēdzu skaļāk aizcirst durvis.
- Ja mājas dzīvē mani satracina kādi sīkumi, es mēdzu skaļāk aizcirst durvis.
- Aizvainojums, dusmas par zaudētajām cerībām ir vīrieti satracinājušas.
- Filma satracinājusi konservatīvos kritiķus.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
PiemēriSuņi satracinājuši lāci.
- Suņi satracinājuši lāci.