Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
satīt
satīt -tinu, -tin, -tin, pag. -tinu transitīvs, darbības vārds
1.Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piem., dziju, auklu); tinot izveidot (piem., dziju, auklu vēlamajā formā).
PiemēriSatīt dziju.
Stabili vārdu savienojumiSatīt makšķeri.
1.1.Tinot (priekšmetu, kādu materiālu), parasti cilindrveidīgi, izveidot (to vēlamajā formā).
PiemēriSatīt paklāju.
1.2.Ritinot (ko), izveidot (no tā).
PiemēriViena tinēja dienā spēj satīt pat vairākus simtus cigāru.
2.Ievīstīt.
PiemēriSatīt bērnu autiņos.
2.1.Tinot (ko) visapkārt, apņemt, ietvert (tajā).
PiemēriSatīt kājas segā.
Stabili vārdu savienojumiSatīt makšķeres.