Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
satīt
satīt -tinu, -tin, -tin, pag. -tinu darbības vārds; transitīvs
1.Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piem., dziju, auklu); tinot izveidot (piem., dziju, auklu vēlamajā formā).
PiemēriSatīt dziju.
  • Satīt dziju.
  • Satīt kamolu.
Stabili vārdu savienojumiSatīt makšķeri.
1.1.Tinot (priekšmetu, kādu materiālu), parasti cilindrveidīgi, izveidot (to vēlamajā formā).
PiemēriSatīt paklāju.
  • Satīt paklāju.
  • Satīt sienu ruļļos.
  • Gaļas gabalu satin, nosien un cep cepeškrāsnī.
1.2.Ritinot (ko), izveidot (no tā).
PiemēriViena tinēja dienā spēj satīt pat vairākus simtus cigāru.
  • Viena tinēja dienā spēj satīt pat vairākus simtus cigāru.
2.Ievīstīt.
PiemēriSatīt bērnu autiņos.
  • Satīt bērnu autiņos.
  • Zālītes un putraimus satin lupatiņā kopā ar olām un liek vārīties.
2.1.Tinot (ko) visapkārt, apņemt, ietvert (tajā).
PiemēriSatīt kājas segā.
  • Satīt kājas segā.
  • Kaklu satinu biezā šallē.
Stabili vārdu savienojumiSatīt makšķeres.