satīra
satīra lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tēlojuma veids, kam raksturīgs dzēlīgs nosodījums, atmaskojums.
PiemēriSmalka satīra.
2.Literārs sacerējums, kurā asi atmaskotas vai nosodītas personas vai negatīvas parādības sabiedrībā.
PiemēriAuseklis ir sarakstījis satīru dzejā "Vēstule iz Cēsīm".
Cilme:No latīņu satira (satura ‘dažādu augļu maisījums’, ‘satīra’).