pārklāt
pārklāt -klāju, -klāj, -klāj, pag. -klāju transitīvs, darbības vārds
pārklāties atgriezenisks, darbības vārds
1.Klājot (ko), pārsegt (ar to kādu virsmu); pārsegt (ko) pāri (kam), pār (ko).
PiemēriPārklāt galdu ar galdautu.
1.1.Klāt (kam) pāri kā kārtu, segumu u. tml.
PiemēriPārklāt kartupeļu kaudzes ar salmiem.
2.formā: trešā persona Būt klātam pāri (kādai virsmai).
PiemēriEzera virsmu pārklāj ledus kārta.
2.1.Izplatīties pāri (kam), pār (ko) – piem., par miglu, mākoņiem, gaismu.
PiemēriZemi pārklāj migla.
2.2.Būt izvietotam (kādā teritorijā).
PiemēriMobilo sakaru tīkls pārklāj gandrīz visu valsts teritoriju.
3.formā: trešā persona Augt (uz kādas virsmas) kādā teritorijā, platībā.
PiemēriStepi pārklāj asa zāle.
3.1.Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
PiemēriAugumu pārklāja zosāda.
3.2.Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) – par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
PiemēriSeju pārklāj sārtums.