uzkundzēties
uzkundzēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos darbības vārds; atgriezenisks
1.Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.).
PiemēriKoloniālās lielvalstis uzkundzējās mazāk attīstītajām teritorijām.
- Koloniālās lielvalstis uzkundzējās mazāk attīstītajām teritorijām.
1.1.Iegūt varu, ietekmi (pār kādu); pakļaut savai gribai, ietekmei.
PiemēriVaraskāri raksturo vēlme uzkundzēties citiem.
- Varaskāri raksturo vēlme uzkundzēties citiem.
- Bērns sāk uzkundzēties vecākiem.
- pārnestā nozīmē Pieļaut savai miesai uzkundzēties garam.