izdīgt
izdīgt 3. pers. -dīgst, pag. -dīga darbības vārds; intransitīvs
1.Izdzīt, izlaist asnus (par sēklām); dīgstot parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
PiemēriSēklas izdīgušas.
- Sēklas izdīgušas.
- Kartupeļiem izdīguši gari asni.
- Saulainākajās vietās jau izdīgusi zāle.
1.1.Sākot augt, kļūt redzamam, parādīties (piem., par pirmajiem bārdas rugājiem).
PiemēriZēnam jau izdīgušas ūsas.
- Zēnam jau izdīgušas ūsas.