izdīkties sarunvaloda
izdīkties -dīcos, -dīcies, -dīcas, pag. -dīcos darbības vārds; atgriezenisks
Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi lūgt, prasīt.
PiemēriBērns izdīcās, bet savu nepanāca.
- Bērns izdīcās, bet savu nepanāca.