izdilt
izdilt -dilstu, -dilsti, -dilst, pag. -dilu intransitīvs, darbības vārds
izdilums vīriešu dzimte, lietvārds
1.formā: trešā persona Tiekot lietotam, valkātam, kļūt plānam, nestipram, arī cauram.
PiemēriIzdilis palags.
1.1.Dilstot izveidoties.
PiemēriJakas elkoņos izdiluši caurumi.
1.2.Tiekot lietotam, kļūt plānākam, deformēties.
PiemēriNaža asmenis izdilis ar lielu robu.
2.Kļūt ļoti vājam, ļoti novājēt.
PiemēriSlimnieks strauji izdila.