Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
karāties
karāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Būt piestiprinātam bez atbalsta apakšā (saitē, ķēdē, kātiņā u. tml.).
PiemēriPie griestiem karājas lustra.
  • Pie griestiem karājas lustra.
  • Zaros vēl karājas āboli.
  • Pie sienas karājas fotogrāfija.
1.1.Turēties (ap ko, pāri kam, pie kā u. tml.) ar augšējo (piem., auduma) daļu un būt brīvi vērstam lejup.
PiemēriAp kaklu karājas krelles.
  • Ap kaklu karājas krelles.
  • Dvielis karājas uz auklas.
  • Aizkari karājas līdz grīdai.
1.2.Bez atbalsta slīgt lejup (par ķermeņa daļām).
PiemēriRokas nevarīgi karājas gar sāniem.
  • Rokas nevarīgi karājas gar sāniem.
1.3.Atrasties bez atbalsta (virs kā, pāri kam u. tml.).
PiemēriKoka zari karājas pār mājas jumtu.
  • Koka zari karājas pār mājas jumtu.
  • Mašīnas riteņi karājas pāri grāvja malai.
2.Pieķeroties (kur, pie kā) turēties bez atbalsta.
PiemēriAr rokām karāties pie vingrošanas stieņa.
  • Ar rokām karāties pie vingrošanas stieņa.
  • Karāties pie vagona durvīm.
Stabili vārdu savienojumiKarāties logā.
3.formā: trešā persona Būt pārāk brīvam, vaļīgam, nepiegulēt; atkarāties.
PiemēriŽakete uz pleciem it kā karājas.
  • Žakete uz pleciem it kā karājas.
  • Pats garš un kaulains. Drēbes karājas un plīvo – kā uz mieta uzmestas.
4.formā: trešā persona Atrasties (gaisā, debesīs) šķietami nekustīgi.
PiemēriZemu debesīs karājas milzīga, sarkana saule..
  • Zemu debesīs karājas milzīga, sarkana saule..
  • Viņi abi bija smēķējuši, un istabā karājās biezi tabakas dūmu mākoņi.
Stabili vārdu savienojumiKarāties gaisā. Karāties mata galā.