Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
karatē
karatē [karaˈtè] vīriešu dzimte, nelokāms, lietvārds
Cīņas sporta veids, kam pamatā ir japāņu pašaizsardzības sistēma bez ieroča un kurā tiek izmantoti sitieni ar rokām un spērieni.
PiemēriKaratē klubs.
Cilme:No japāņu kara ‘tukšs’ un te ‘roka’.