Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
karatē
karatē [ˈkaratẽ], [karaˈtè] lietvārds; vīriešu dzimte, nelokāms
Cīņas sporta veids, kam pamatā ir japāņu pašaizsardzības sistēma bez ieroča un kurā tiek izmantoti sitieni ar rokām un spērieni.
PiemēriKaratē klubs.
  • Karatē klubs.
  • Karatē sacensības.
  • Trenēties karatē.
  • Apgūt karatē tehniku, paņēmienus.
  • Karatē treneris ar melno jostu.
Cilme:No japāņu kara ‘tukšs’ un te ‘roka’.