slieksnis
slieksnis -šņa, dsk. ģen. -šņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Durvju ailas apakšējais norobežojums (parasti paaugstināts).
PiemēriMājas durvju slieksnis.
- Mājas durvju slieksnis.
- Dzīvokļa slieksnis.
- Sēdēt uz klēts sliekšņa.
Stabili vārdu savienojumiKāpt pāri slieksnim; kāpt pār slieksni.
- Kāpt pāri slieksnim; kāpt pār slieksni — doties iekšā (ēkā, telpā).
- Nelaist pār slieksni — nelaist iekšā (ēkā, telpā).
- Nelaist pāri slieksnim — nelaist iekšā (ēkā, telpā).
- Pārkāpt pāri slieksnim — ieiet, ienākt (kur).
2.Planētas virsmas reljefa veidojums – dabisks vai mākslīgs valnis.
PiemēriAizsprosta slieksnis.
- Aizsprosta slieksnis.
- Ūdenskrituma slieksnis.
3.Augstākā vai zemākā (kā, piem., stāvokļa, procesa) pieļaujamā intensitāte, pakāpe; robeža3.
PiemēriSāpju slieksnis.
- Sāpju slieksnis.
- Spēju augstākais slieksnis.
- Nabadzības slieksnis.
- Līgumcenu sliekšņi.
- Trokšņu sliekšņa līmenis.
Stabili vārdu savienojumiDzirdamības slieksnis. Sajūtu slieksnis.
- Dzirdamības slieksnis — vājākās skaņas, ko cilvēks spēj saklausīt.
- Sajūtu slieksnis — kairinājums, kas rada tikko manāmu sajūtu.
Stabili vārdu savienojumiPārkāpt (kā) slieksni. Pie sliekšņa. Uz nāves sliekšņa. Uz sliekšņa.
- Pārkāpt (kā) slieksni idioma — sasniegt (noteiktu vecumu, stāvokli u. tml.).
- Pie sliekšņa idioma — neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma vai to sākumā.
- Uz nāves sliekšņa idioma — tuvu nāvei.
- Uz sliekšņa idioma — neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma vai to sākumā.