sliekties
sliekties sliecos, sliecies, sliecas, pag. sliecos atgriezenisks, darbības vārds
1.Virzīties, arī liekties, būt novietotam, atrasties (klāt, pāri, kādā virzienā u. tml.).
PiemēriVecais šķūnis sācis sliekties uz vienu pusi.
2.Virzīties (kam klāt, pēc kā) – par cilvēku, dzīvnieku, to ķermeņa daļām.
PiemēriSliekties mātei pretī, lai apkamptu.
3.Virzīties (uz ko) – par laikposmu, mūžu.
PiemēriDiena sliecas uz vakara pusi.