sliekties
sliekties sliecos, sliecies, sliecas, pag. sliecos darbības vārds; atgriezenisks
1.Virzīties, arī liekties, būt novietotam, atrasties (klāt, pāri, kādā virzienā u. tml.).
PiemēriVecais šķūnis sācis sliekties uz vienu pusi.
- Vecais šķūnis sācis sliekties uz vienu pusi.
- Liepas zari sliecas pāri sētai.
- Taka sliecas lejup pa nogāzi.
2.Virzīties (kam klāt, pēc kā) – par cilvēku, dzīvnieku, to ķermeņa daļām.
PiemēriSliekties mātei pretī, lai apkamptu.
- Sliekties mātei pretī, lai apkamptu.
- Galva sliecas uz leju.
- Rokas sliecas pēc ūdens glāzes.
- Suns sliecās satvert kaulu.
3.Virzīties (uz ko) – par laikposmu, mūžu.
PiemēriDiena sliecas uz vakara pusi.
- Diena sliecas uz vakara pusi.
- Mūžs sliecas uz dzīves nogali.