ievirzīt
ievirzīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
ievirzījums lietvārds; vīriešu dzimte
ievirzīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Virzot, pārvietojot panākt, ka (kas) nonāk (kur iekšā).
PiemēriIevirzīt krēslu brīvajā vietā.
1.1.Ar spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni ka (kas) nonāk (kur iekšā).
PiemēriIevirzīt naglu dēlī mazliet ieslīpi.
1.2.Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk (kur iekšā, virzās pa kurieni).
PiemēriIevirzīt automobili malējā kustības joslā.
2.Panākt, ka (piem., darbība, norise) iegūst noteiktu virzību.
PiemēriPareizi ievirzīt bērna audzināšanu.
2.1.Dot vispārēju priekšstatu (par ko), iepazīstināt (ar ko).
PiemēriIevirzīt audzēkņus mākslas pasaulē.
3.Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
PiemēriJumtā ievirzīts logs.
Stabili vārdu savienojumiIevirzīt (kādās) sliedēs.