ievirze
ievirze dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Paveikta darbība, rezultāts → ievirzīt; ievirzīšana.
2.Nosliece, iezīme (kādā) darbībā, (kā) saturā, formā u. tml.
PiemēriVēsturiskas ievirzes romāns.
2.1.Virzība (uz ko).
PiemēriAudzēkņu profesionālā ievirze.