Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ievirzīt
ievirzīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
ievirzījums lietvārds; vīriešu dzimte
ievirzīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Virzot, pārvietojot panākt, ka (kas) nonāk (kur iekšā).
PiemēriIevirzīt krēslu brīvajā vietā.
  • Ievirzīt krēslu brīvajā vietā.
  • Ievirzīt notekūdeņus attīrīšanas iekārtās.
  • Ievirzīt ganāmpulku aplokā.
1.1.Ar spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni ka (kas) nonāk (kur iekšā).
PiemēriIevirzīt naglu dēlī mazliet ieslīpi.
  • Ievirzīt naglu dēlī mazliet ieslīpi.
  • Vējš ievirza sejā ugunskura dūmus.
  • Straume ievirzījusi laivu ūdenszālēs.
1.2.Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk (kur iekšā, virzās pa kurieni).
PiemēriIevirzīt automobili malējā kustības joslā.
  • Ievirzīt automobili malējā kustības joslā.
2.Panākt, ka (piem., darbība, norise) iegūst noteiktu virzību.
PiemēriPareizi ievirzīt bērna audzināšanu.
  • Pareizi ievirzīt bērna audzināšanu.
  • Ievirzīt sarunu citā gultnē.
2.1.Dot vispārēju priekšstatu (par ko), iepazīstināt (ar ko).
PiemēriIevirzīt audzēkņus mākslas pasaulē.
  • Ievirzīt audzēkņus mākslas pasaulē.
3.Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
PiemēriJumtā ievirzīts logs.
  • Jumtā ievirzīts logs.
Stabili vārdu savienojumiIevirzīt (kādās) sliedēs.