atspoguļoties
atspoguļoties [atspuõguļuôtiês] 3. pers. -ojas, pag. -ojās darbības vārds; atgriezenisks
1.Atveidoties (uz virsmas) atspulga veidā.
PiemēriŪdenī atspoguļojas ostas ugunis.
- Ūdenī atspoguļojas ostas ugunis.
- Jūrā atspoguļojas rieta blāzma.
- pārnestā nozīmē Bērnā atspoguļojas gan vecāku pozitīvās, gan negatīvās īpašības.
2.Izpausties, būt redzamam.
PiemēriAcīs atspoguļojas dvēselē notiekošais.
- Acīs atspoguļojas dvēselē notiekošais.
- Sejā atspoguļojas pārsteigums.
3.Atveidoties (apziņā).
PiemēriCilvēka psihē atspoguļojas realitāte.
- Cilvēka psihē atspoguļojas realitāte.
4.Atveidoties, parādīties (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīties (kur).
PiemēriRomānā atspoguļojas personības izaugsmes ceļš.
- Romānā atspoguļojas personības izaugsmes ceļš.