atsprāgt
atsprāgt -sprāgstu, -sprāgsti, -sprāgst, pag. -sprāgu intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Strauji, pēkšņi (parasti ar troksni) atvērties, attaisīties.
PiemēriAr blīkšķi atsprāgst durvis.
2.formā: trešā persona Strauji, pēkšņi (parasti ar troksni) atdalīties nost.
PiemēriNo sakarsētā akmens bluķa atsprāgst liels gabals.
3.sarunvaloda Strauji atlēkt, atvirzīties nost.
PiemēriAtsprāgt drošā attālumā.