dobe
dobe [dùobe] dsk. ģen. -bju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Neliels uzirdinātas un augu audzēšanai sagatavotas augsnes laukums (parasti paaugstināts); augu stādījums šādā laukumā.
PiemēriGara, apaļa, augsta dobe.
- Gara, apaļa, augsta dobe.
- Gurķu, zemeņu, puķu dobe.
- Uzrakt dobi.
- Izravēt dobi.
2.Bedre.
PiemēriDobe upes gultnē.
- Dobe upes gultnē.
- Izkašņāt smiltīs dobi.
2.1.Iedobums, padziļinājums (priekšmeta virsmā).
PiemēriDobe spilvenā, matracī.
- Dobe spilvenā, matracī.
- Iespiest dobi.