dobjš
dobjš [dùobjš] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
dobja [dùobja] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
dobji [dùobji] apstākļa vārds
dobjums [dùobjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
Ļoti zems un ar atbalsi (par skaņu).
PiemēriDobjš būkšķis.
- Dobjš būkšķis.
- Dobjš sprādziena troksnis.
- Runāt dobjā balsī.
- Dobji tāla pērkona dārdi.
- Dobji dun soļi uz tilta.