dobe
dobe [dùobe] dsk. ģen. -bju sieviešu dzimte, lietvārds
1.Neliels uzirdinātas un augu audzēšanai sagatavotas augsnes laukums (parasti paaugstināts); augu stādījums šādā laukumā.
PiemēriGara, apaļa, augsta dobe.
2.Bedre.
PiemēriDobe upes gultnē.
2.1.Iedobums, padziļinājums (priekšmeta virsmā).
PiemēriDobe spilvenā, matracī.