virspus
virspus prievārds; kopā ar: ģenitīvs
1.Norāda, ka (kas) ir virs (kā cita), augstāk par (ko citu).
PiemēriVirspus elkoņa.
- Virspus elkoņa.
- Virspus ceļgala.
- Iesist kādam virspus jostasvietas.
1.1.Norāda, ka (kas) atrodas uz augšu (no kā), virs (kā), arī pirms (kā).
PiemēriVirspus aizsprosta.
- Virspus aizsprosta.
- Virspus krācēm upes straume bija mierīga.
- Turēties virspus ūdens.
- Bērns izvilka rokas virspus segas.