virspusīgs
virspusīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
virspusīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
virspusīgi apstākļa vārds
virspusība lietvārds; sieviešu dzimte
virspusīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas nav būtisks; paviršs.
PiemēriVirspusīgs vērtējums, izklāsts.
- Virspusīgs vērtējums, izklāsts.
- Virspusīgs pētījums.
- Virspusīga informācija.
- Virspusīga izpratne.
- Virspusīgi uzrakstīts darba pārskats.
- Virspusīgi izklāstīt dzirdēto.
1.1.Tāds (cilvēks), kas ko dara pavirši, neiedziļinoties (kā) būtībā.
PiemēriVirspusīgs žurnālists, komentētājs.
- Virspusīgs žurnālists, komentētājs.
- Skolnieks ir neuzmanīgs un virspusīgs.
- Slimnieks kļuvis virspusīgs savā uzvedībā un pašnovērtējumā.
2.Virspusējs1.
PiemēriVirspusīgs ādas iekaisums.
- Virspusīgs ādas iekaisums.
- Virspusīgi strutu mezgliņi.