virspusējs
virspusējs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
virspusēja -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
virspusēji apstākļa vārds
virspusējība lietvārds; sieviešu dzimte
virspusējīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas atrodas, noris (kā) virspusē, daļā, skar (kā) virspusi.
PiemēriVirspusējas straumes.
2.Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas nav būtisks, virspusīgs1.
PiemēriVirspusējs spriedums, priekšstats.