virspusīgs
virspusīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
virspusīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
virspusīgi apstākļa vārds
virspusība lietvārds; sieviešu dzimte
virspusīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas nav būtisks; paviršs.
PiemēriVirspusīgs vērtējums, izklāsts.
1.1.Tāds (cilvēks), kas ko dara pavirši, neiedziļinoties (kā) būtībā.
PiemēriVirspusīgs žurnālists, komentētājs.