virspusējs
virspusējs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
virspusēja -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
virspusēji apstākļa vārds
virspusējība lietvārds; sieviešu dzimte
virspusējīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas atrodas, noris (kā) virspusē, daļā, skar (kā) virspusi.
PiemēriVirspusējas straumes.
- Virspusējas straumes.
- Virspusēja zemes uzirdināšana.
- Virspusējs ādas ievainojums.
- Audzējs izplatījies virspusēji, neskarot dziļākus audus.
2.Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas nav būtisks, virspusīgs1.
PiemēriVirspusējs spriedums, priekšstats.
- Virspusējs spriedums, priekšstats.
- Virspusēja interese par teātri.
- Virspusējas un seklas cilvēku attiecības.